UPD! Jaunais TM lasāms ŠEIT.

Esmu beidzot daudzmaz saņēmusies ar Tualetes Memuāriem (ja esat redzējuši manu zīmējumu galeriju tad ik pa laikam parādījās šāds vārdu savienojums).

Pirmā doma bija šo stāstu rakstīt kā vnk jauniešu ikdienas stāstu, pēc tam radās ideja to taisīt kā komiksu, bet pēc vairākiem mēģinājumiem esmu uzgājusi zelta vidusceļu, kas mani apmierina. Tas būs stāsts ar vairākām ilustrācijām. Zinu, ka tas nedaudz atsit bērnu bilžu grāmatas, bet man patīk bērnu bilžu grāmatas ;D Vai jums pārlapojot kādu romānu nekad nav bijusi vēlme kaut būtu kāda bilde, kas varētu man izskaidrot kas tur īsti notiek, vai arī "es nespēju iedomāties kā tas varētu izskatīties".. Zinu, tas zināmā mērā ir kā fast food, bet man liekas, ka tā vajag...

Tātad, daudz nepļerkšķēšu... aiziet!


1. galva


“(Ak, šī mūzika, tā mani tik ļoti valdzina. Varētu tajā aizpeldēt un pazust kā bezdibenī...)”
“Franciska. Franciska. Franciska!” aiz mūzikas saldā meldiņa Frena sadzirdēja savu vārdu. Viņa pacēla acis un brīdi skatījās žilbinošajā gaismā līdz viņas acu zīlītes aprada un viņa atpazina savas angļu valodas skolotājas seju.
Strautiņa kundze bija stingra rakstura sieviete menopauzes vecumā. Viņa nereti tracināja pēc-tīņu vecuma jauniešus ar dažādām lietām. Piemēram, viņa mēdza uzdot retoriskus jautājumus un gaidīja atbildes un pati atbildēja, ja viņai tādi tika uzdoti. Nereti viņa arī izdomāja neesošus faktus un tādejādi bieži pārprata savu audzēkņu domas, bet nelikās zinis, kad viņi centās izskaidrot savus nodomus.
Skolotājas seja bija savilkta dīvainā sejas izteiksmē, ko kurš katrs nesaprastu, bet, ņemot vērā to, ka Frena pie viņas mācījās ne pirmo gadu, viņa to saprata. To nevarēja nosaukt par dusmīgu sejas izteiksmi, drīzāk nedaudz neapmierinātu... Zināt, kad dažreiz lielveikalos pārdevēja jums vēl to pašu labāko, bet viņai tas ne īpaši izdodas? Tad jūs rādāt šo līdzjūtības un neapmierinātības sajaukto sejas izteiksmi. Šādu seju skolotāja veltīja Frenai īpaši bieži, ņemot vērā, ka viņa savas angļu valodas stundas burtiski ignorēja.
“Jā?” nedaudz ignoranti un miegaini Frena novilka.
“Es zinu, ka šīs ir pēdējās stundas, un jums neko nevēlaties darīt, bet varbūt tomēr kaut kā izvilksim...”
“Nu nē, skolotāj,” skolotājas monotono monologu pārtrauca Toms, “varbūt labāk pēdējās stundas veltīsim garīgajai izaugsmei!?” Strautiņa kundze pavēra muti, lai kaut ko teiktu, bet viņš turpināja: “Mēs varētu uzdejot vai uzdziedāt..” Toms sāka neritmā raustīties un skolotāja pasmaidīja. Stunda atsāka savu rutīnu.
Toms. Toms bija nenoliedzami dīvains, bet ne mazāk dīvains kā mēs visi pārējie. Viņš bija viens no tiem cilvēkiem, kas no sērkociņu kastītes spēj izvilkt zaķi (ne jau burtiski). Frena daudz par viņu nezināja. Tik cik kaut kur bija dzirdējusi. Bija radies stereotips, bet viņa zināja, ka tas nav patiess. Sportists, mīlēja darīt visādas muļķības, bet nebija ļaundabīgs, kaut gan dažreiz Frenu par to pārņēma šaubas.

mm..laba ilustraacija shitais ir labs gabals. taa tikaj turinaat un tev buus graamata valters un rapa graamatniicas skatlogaa tev ljoti labi izdodas rakstiit staastus esmu lasiijis kaut kaadu veel vienu staastu par aglu tu esi rakstniece?

Nez kā ir iespējams nonākt pie šāda secinājuma no nepilnām divām rindkopām?

Vispār te ir novērojama tā pati problēma, kas savulaik skāra (moš vēl tagad skar) kurbijkurnes literātu stūrīti un vēl vienu jauno censoņu forumu, kurš nomira tik ātri, ka vairs neatceros nosaukumu. Proti - neiedvesmotu, sasteigtu, nepabeigtu, nepārlasītu stāstu publicēšana.
Es saprotu, ka topošajiem latvju literatūras spīdekļiem ir ļoti grūti vienā cēlienā paveikt ko ietilpīgāku par 315 vārdiem, bet varbūt pacensties un piedāvāt lasītājiem vērā ņemamu teksta blāķi, kurš pretendē uz vismaz kaut kādu literāru vērtību?

jaaieviesh kaa savlaik pamatskolaa sacereejumos - minimaalais apjoms 5 lappuses, un jaagaida garadarbi, kur tas tiek sasniegts izmantojot n-taa izmeera fontu ;>

es jau nedomaaju tik plashi un nejau taas ir beigas, ne? ir?

tiešām, neko nevar pateikt par pirmajiem iespaidiem, jo nav no kā iespaidoties. pagaidām zināms, ka meitene iespējams būs miegaina un bremzēta visa romāna garumā, un, ka viņa beigās pārgulēs ar Tomu... (vai arī viņi kopā tiks ierauti neparedzamā notikumu virpulī) he, he, hee

nu tik taalu gan nee.. es gan vairaak ceru paarvareet sevi un sho murgojumu paarveerst paleenaam komiksaa...




tu agraak netiki lasiijis manus darbus taadeelj nezini, ka es parasti postoju pa daljaam.. shoreiz piekriitu, varbuut shii ir par mazu, bet man paraleeli rakstiishanai ir jaasarazho arii ilustraacijas, kas zinaamaa meeraa ir "pain in the arse".
Pierunaaji - nepostoshu liidz nebuus vairaak kaa paaris ilustraacijas.




;D man nekad nav paticis gari rakstiit, bet tas parasti izdodas tad, kad to nevajag, respektiivi, komentaaros :x




nee, tas ir knaps saakums ;D




XD riktiigi nonjirdzos, bet baigi forshi dzirdeet kaadi ir pirmie iespaidi... taakaa es zinu visu uz priekshu tad nespeeju iisti objektiivi domaat un shis noteikti paliidz, paldies ^_~



gribeeju jau postot naakosho kluciiti, bet GM taisniiba, laikam gudri to visu padariishanu tik siiki daliit nav... buus kaads laicinjsh jaapagaida kameer buus gatavas veel paaris illustraacijas...

jā.. es jau sen esmu teikusi, ka man patīk tavi literārie darbi. nu ņemsim par piemēru darbu ,De Villkrafts, man ļoti patika. nu bet par šo darbu. interesanti, interesanti. tikai žēl, ka tik maz. gribu turpinājumu redzēt. ilustrācija laba. (man šausmīgi patīk tas pakārtais zvēriņš uz lapiņas). nu man jau patīk par tiem zīmējumiem runāt - proporcionāli ir. tas ir labi. ļoti labs ēnojums.
turpini rakstīt vēl labākus darbus, un lai tev blakus vienmēr ir iedvesma XD

neliels upd. es (kārtējo reizi) pārrakstu šo stāstu un nu beidzot izveidoju atsevišķu blogu tam. Ja ir interese -> Jaunie Tualetes Memuāri.
Paldies par uzmanību.

upd of an upd:
Pg 1
Pg 2
Pg 3
Pg 4