Noskatījos 1999 tapušo japāņu drāmu par geišu namiņu un to grūto dzīvi piecdesmitajos gados, kad visi aktīvi iesaistījās antiprostitūcijas demonstrācijās utt.

image
Omocha (The Geisha House)

Filma ir par meiteni Tokiko, kas kalpo geišu namiņā par maiko (laikam topošā geiša viņu sarežģītajās hierarhiskajās attiecībās). Ļoti sīki un daudzšķautņaini parādīta geišu dzīve un attiecības, gan savā starpā gan arī ar klientiem. Filmā tik pat kā nav seksa ainu, un ļoti labi parādīts, ka īstenībā geišas faktiski balansē un naža asmens, starp draudzeni un laika kavētāju un prostitūtu.

Filmas gaitā geišu namiņš zaudē savu galveno finansētāju (protežē) un tamdēļ namiņa vadītāja (o, tā gan bija dāma, geiša līdz kauliem, tradīciju ievērotāja utt), nolemj ka Tokiko jāiesvēta geišu kārtā, un pie reizes viņa mēģina sarunāt kādu vecu paziņu, lai viņš finansē turpmāk namiņu. Tomēr par atbildi jamais saka, ka viņš vēlētos pārgulēt ar namiņa vadītāju. Šeit ir jāsaprot, kādā stāvoklī nonāca namiņa vadītāja - caur un cauri tradīcijas ievērojoša geiša...

Filmai ir sava, īpaša, aura un atmosfēra, kurai tomēr drusku pietrūkst, lai tā kļūtu intīma. Tās ir mazās Tokijas ieliņas, geišu namiņš ar daudziem maziem kambarīšiem, baltās geišu sejas ar sārtajām lūpām... Stāsti par kavalieriem, pa logu ārā bēgoši pāri, kad ierodas policija...

Režisors filmai ir Battle Royale režisors, taču skatoties filmu to nudien nevar noprast. Pavisam cita pasaule.

Dodu 8 punktiņus no 10.