Help - Search - Members - Calendar
Full Version: Mans necilais stāsts
Anime forum > Anime > Fan fiction
Nimf
Iesākums.

Kāds vīrietis rāmi sēdēja tumšās telpas vidū uz grīdas sakrustojis kājas.
Telpai bija melnas sienas,griesti,grīda...Telpai nebija ne durvju,ne logu.To pildīja melnu sveču gaismas stari,kas bija saliktas uz grīdas. Bālganā gaisma apspīdēja vīrieša kurpju purngalus.
Viņš bija noliecis galvu un viņa tumši brūie,garie mati aizsedza seju. Viņa apģērbs pilnībā saplūda ar telpas krāsu.
Pēkšņi vīrietis uzcēlās kājās un ar visu enerģiju,un spēku trieca sarknu uguns lodi pret melo telpas sienu. Vīrietis skaļi iekliedzās,bet ne jau aiz sāpēm,bet niknuma...uz sevi...
Bums!-uguns lode ar skaļu blīkšķi sasprāga pret sienu.
Nokāris galvu viņš atkal nosēdās uz grīdas cerību pamests un nokāra galvu.

Neliels ieskats pirmajā nodaļā. Turpinājumu gaidiet nedudz vēlāk! wink.gif
Ceru,ka jūs mn palīdēsiet izdomāt šī stāsta nosaukumu,jo ma patiesi nav ideju! sad.gif
Gaidu komentārus...
Kikumi
Viss jau būtu okay, bet kāpēc viņš izlauza garu kliedzienu? Vai viņš to izlauza no sienas? Kaut kā mazliet neloģiski skan... Un vai ugunsbumba sasprēga pret sienu? Tā laikam ir neliela drukas kļūda... Bet vispār labi! Raksti tikai tālāk! smile.gif Un par nosaukumu vēl nevar spriest, kamēr nav uzrakstīts turpinājums... wink.gif Bet kaut kā sliecos domāt par "Bēgšana no likteņa"... laugh.gif
Nimf
Izlaboju dažas kļūdiņas... unsure.gif Tagad vajadzētu būt OK...sūtiet komentārus un turpinājums būs vēlāk. wink.gif
Kima
atgaadina DBZ!!!!! happy.gif bet iisteniiba ljoti maz uzrakstiits, lai vareetu veerteet....iekiec vairaak, kaadas 2,3 lapas (es domaaju apjomaa)
Nimf
1.nodaļa

Hiliss viens sēdēja tumšajā telpā un pārdomāja vakardienas notikumus.
Viss bija nogājis greizi. Viņa pirmā misija nebija izdevusies..
Kāpēc tur bija tas Gaismas eņģelis? Kas viņai tur bija meklējams?Bet...man vajadzēja tikt ar viņu galā...vajadzēja...to sev es nekad nepiedošu. Viņš klusībā domāja.
Viņš ieritinājās dziļāk mantijā un pieglauda savus garos,brūnos matus.
Vakardienas notikumi viņa galvā tinās kā lente,kas uzlikta uz atkārtošanās režīma.
Šoseja...vieglā automašīna "Ford"...viņa uzdevums...meitene...

Pēkšņi spēcīga vēja brāzma nodzēsa melnās sveces. Hiliss nedaudz nobijies pacēla augšup galvu. Viņa brūnās acis ieurbās sienā. Ne durvis,ne logu... tāds bija šis cietums.
Eņģelis piecēlās kājās un drūmi raudzījās sienas vienā punktā. Tieši tad no turienes iznāca vēl kāds vīrs. Viņš izāca tieši cauri sienai...ka spoks.
Vīra galvu sedza kapuce un viņa melno mantiju rotāja grezna zelta jota ar vairākiem sarkaniem rubīniem. Arī Hilisam bija šāda josta,tikai ar rubīniem viņš nevarēja lepoties.
Hiliss...vīrs draudīgā balsī ierunājās,bet Hiliss viņu pārtrauca.
Es saprotu,ka padome ir pieņēmusi lēmumu par sliktu man. Tāpēc man nāksies atvadīties no šīs jostas un...viņš skumji noteica,bet nepabeidza teikumu,jo šoreiz viņš tika pārtraukts.
Noklausies līdz galam,Hiliss. Un uzliec atpakaļ jostu. viņš bargi noteica un novilka kapuci.
Vīram bija kails galvvidus un sakropļota seja. Kreisā sejas puse bija krunkaina un pilnīgi neglābjama,kurai nebija pat acs.Bet labo sejas pusi rotāja koši sarkana acs,kas iedvesa vairāk baiļu nekā viņa neglītā seja.
Padome ir lēmusi tev pret labu. Te ir ļauts mēģināt vēlreiz.Tikai šoreiz nekādu kļūdu nedrīkst būt. Savādāk tev tiešām būs jāatdod josta un dzīvība. viņš noskaldīja un no melnās mantijas lielās kabatas izvilka pergamenta gabalu ar sarkanu lentu un zīmogu,uz kura greznojās liels burts "L"-Lesas padomes zīmogs.
Paldies...Hiliss nočukstēja un pazemīgi metās uz ceļiem,lai noskūpstītu padomnieka roku.
Nepasakies man.viņš noburkšķēja un izrāva roku no Hilisa rokām.Es vēlēju "par".Par tavu izdzēšanu...
Viņš pabeidza un ātriem soļiem vēlreiz izslīdēja cauri sienai.
Hiliss palika vien pilnīgā tumsā un pilnīgā nesaprašanā. Padome vienmēr katrā sēdē bija nosodījusi visus tumsas eņģeļus.Pat tos,kas nebija neko izdarījuši. Kas licis padomei pārdomāt?
Hiliss palika nesaprašanā un nu jau ar nelielu smaidu uz lūpām arī izslīdēja cauri sienai.
Šoreiz es nekļūdīšos...

Tajā pašā lakā centrālajā slimnīcā.

Mosties....Meganas miegu pārtrauca kāda maiga balss.
Meitene aši uzlēca kājās.Palātā viņa bija pilnīgi viena,bet,kas bija šī maigā un dzidrā balss? Neilgi pasēdējusi viņa atkal apgūlās gultā. Visas maliņas sāpēja.
Tikai tagad meitene atcerējās par avāriju.
Mani vecāki...viņa nodomāja un tūliņ pat atcerējās šo šausminošo ainu.
Divus cilvēku asiņojošus stāvus priekšējā sēdeklī.
Viņi...viņi ir...miruši...Megana nočukstēja un aizvēra acis.
Viss atkal atausa atmiņā.
Tāds kā sarkans miglas logs un būkšķis...Mašīna bija apstājusies,bet ne prasti kā apstājusies.Viss likās tā it kā būtu notikusi avārija,bet pa šo veco lielceļu nebija braukusi neviena mašīna.
Tad Megana ieraudzīja tēva un mātes līķus. Abi asiņoja priekšējā sēdeklī. Meitene bija tikusi cauri ar dažiem ievainojumiem. Tad viņa ieslīga miegā,bet pirms tam viņa pamanīja baltu un melnu spārnotu putnu.
Visu atcerējusies meitene atkal ieslīga murgainā miegā.

Ja ir pareizrakstības kļūdas ...lūdzu atvainojos...
Gaidu jūsu komentārus...ar lielu nepaietību!
Attēlā redzama melnbalta Hilissa bilde!
rebel
uu..nju smukuliic winch ir gan,tas Hilliss. happy.gif raxti weel,gribaas zinaat,kas buus taalaak,jo pagajdaam jaw weel iisti newar saprast. kkaada nojauta jaw gan rodas.. smile.gif
not_alone
nu,ko lai saka-really good!nevaru nepiekrist rebel par to.. *smukulīti* wub.gif
bet ir nepatīkami lasīt,kad tik daudzi burti iztrūkst,šur tur vārdi saplūst..tā naf pareizrakstības vaina,bet gan tas,ka tu ļoti ātri raksti smile.gif nāko,šreiz dari to lēnāk,lai pēc tam naf jāmokās wink.gif
Nimf
Paldies visiem! Es centīšos!
2.nodaļa.

Pēkšņi Megana atkal piecēlās. Viņa bija nosvīdusi.Atkal murgos rādījās viņas aizgājusī ģimene. Meitene sāka klusiņām raudāt.
Bija nakts un slimnīcā bija tumšs. Meganas palātā,kur viņa bija viena,uz galdiņa dega tikai neliela naktslampiņa. Visas pie dzīvības turošās sistēmas nemitīgi pīkstēja. Gaitenis aiz stikla loga izskatījās biedējošs.
Pa durvīm klusi ienāca māsiņa,nesdama paplāti ar zālēm un šļircēm. Viņa ar neviltotu smaidu pienāca klāt meitenei un apsēdās uz gultas malas viņu mierināt.
Nebaidies! Viss būs labi!viņa glaudot meitenes muguru nočukstēja.
Kārtējais sentimentālai teksts Megau vēl vairāk noveda līdz asarām.
Kas būs labi?Viņu...viņu vairs nav!viņa pie sevis nodomāja.
Medmāsai nekas nesanāca tāpēc viņa ar nopūtu piecēlās un ar šļirci ievadīja kārtējo zāļu devu Meganas sistēmā.
Tad viņa atstāja zāļu paplāti uz naktsgaldiņa un aizgāja līdz durvīm. Nu jau smaids no viņas sejas bija pagaisis.
Lūdzu izdzeriet zāles...viņa noteica un izejot pa durvīm skaļi aizcirta tās.
Megana nedaudz izbijās no skaļā blīkšķa bet viņa nepārstāja raudāt. Viņa savilka savu ķermeni kūniņā un šņuktējaa. Par zālēm nebija ne runas. Tās viņa nekad nedzers. Viņa labāk gribēja pie vecākiem nekā dzīvot šajā naida pilnajā pasaulē,bez labākajiem cilvēkiem viņas dzīvē.
Tā Megana šņukstēja visu nakti. Meitenes seja bija sarkana. Visi skaistie vaibsti bija nesaredzami caur asarām,kas seju padarīja tik sarkanu. Meitenes sarkanie mati krita uz sejas. Zaļās acis bija ieplūdušas asarām. Un slimnīcas halāts aizsedza visu viņas ķermeni.
Tā viņa sēdēja uz segas nosalusi un izmirkusi.
Viņa netaisījās apsegties.Nē...tikai ne tagad kad līdz vecākiem šķīra tika neliela robeža starp dzīvi un nāvi...

Pilsētas nomale.

Hiliss sēdēja uz soliņa saposies kā pusaugu puisis. Atspiedis rokas uz soliņa augšdaļas viņš raudzījās tumsā. Visu apspīdēja tikai augošais mēness.Nedega pat ielas laternas.
Viss puiša ietērps bija pārvērties. Ne melnās mantijas,ne zelta jostas.
Tagad viņa muskuļoto augumu rotāja strīpains krekls ar īsām rokām,zem kā bija pavilkta vienkārša balta blūzīte. Kājās bija saplēsi džinsi un sporta kurpes ar nagliņām.
Hiliss vienkārši raudzījās tumsā. Šķita,ka viņš kaut ko gaida.
Parks kurā viņš sēdēja bija kā izslaucīts. Ne vienas dzīvas dvēseles. Pat sienāži nečīgāja,kā vasarā bija pierasts.
Hiliss ieskatījās rokas pulkstenī. Tas rādīja desmit minūtes pirms vienpadsmitiem.
Viņa kavējas...viņš nodomāja.
Tieši tad Hiliss sajuta vēja dvesmu,kas visu vakaru nebija jūtama. Viņa pavisam nopietnajā sejā iezagās smīns.
Nāc ārā Hēra. Es zinu,ka tu esi šeit...viņš uzsauca tukšajā parkā.
Klusums...
Pēkšņi ne no kā sakusējās tuvējā krūma lapas un no tā žigli iznāca kāda meitene. Viņai mugurā bija melna mantija un zelta josta. Tieši tāds pats ietērps kā Hilisam. Arī josta nevarēja lepoties ar rubīniem. Meitenei bija zeltaini mati,kas laistījās mēnesgaismā un tumši brūnas acis.
Redzu,ka esi zaudējusi savu augsto pakāpi...Hiliss nosmīkņāja par Hēru.
Arī tu nevarētu lepoties ar lielu slavu...viņa indīgi atcirta.Un ar šādu paskatu arī nevarēsi.
Man darbs darāms.Hiliss mierīga atteica raugoties eņģeļa acīs.Ļoti svarīgs darbs.
Zinu,zinu.Hēra noteica uz apsēdās uz soliņa līdzās savam darījumu partnerim.Par to runā visi eņģeļi.Bet tagad gan izstāsti kāpēc gribēji mani satikt,jo vēl daži darbiņi šonakt padarāmi.
Hiliss apsēdās staltāk un iesāka savu sakāmo.Man vajadzīga neliela tava palīdzība...
To es redzu.Hēra pārtrauca Hilisu pusvārdā.Bet ko tu man dosi par to un kas man būs jādara?
Nu redzi...Es tevi varu paaugstināt iepriekšējā pakāpē...Hiliss kaitināja savu seno draudzeni.
Nevari gan...tev nav tāda vara.Hēra neticīgi atteica.
Nav...bet varēšu,kad paveikšu šo uzdevumu...puisis atteica.
Ja tā tad es piedalos...Hēra noteica un piecēlās kājās,lai dotos projām.
Ļoti labi.Hiliss smaidot noteica.Tad tiksimies vēlāk.
Hēra pazuda tik pat ātri cik bija ieadusies,bet Hiliss mierīgi sēdēja uz soliņa.
Muļķe...viņš nodomāja un pavērās uz mēnesi.


Attēlā redzama Hēra...
Niks
Teksts joprojām ir pilns ar pareizrakstības kļūdām!
P.S. Ja tu pateiktu, kāpēc tas teksts ir tik kļūdains, varbūt mēs varētu izdomāt kādu risinājumu.
Nimf
Ah...kāpēc! Kāpēc! Es taču rakstīju lēni! Varbūt klaviertūra vainīga? sad.gif unsure.gif
Niks
Diez vai vaina ir klavieres izkārtojumā. Vai varētu būt, ka tu neproti viņu lietot? Ja tā, pameklē netā kādu "typing tutorial". Vai arī tu esi vienkārši noguris/usi vai neuzmanīgs/a (sorry, nebiju vēl īsti pamodies).
pinksakura
tā sāksim ar to kad stāsts man patīk bet nepatīk preizrakstības kļūdas tās bojā stāstu..gaidu kas notiks tālāk..
Nimf
Nu tā...pārkopēju visu Wordā un izlaboju,ceru,ka visas kļūdas...tagad droši varat lasīt! tongue.gif
Lucifer
Tā kā esmu liels kritiķis...saku tā:

Šis tekts patiesi ir labs! Parokoties dziļāk arī ir ļoooti dziļa doma! Nezinu vai pati autore ,Nimf,šo stāstu ir taisījusi vai rakstījusi ar tik dziļu domu,bet nu...tā vien liekas...

Un starp citu...no šī stāsta sanāktu ideāli laba Anime! smile.gif Vismaz pagaidām...

Ar cieņu,jūsu Lucifers...
pinksakura
kuuuuur ir turpinājums es vairs nevaru sagaidīt!!
Kazuki
skatoties apkaart un redzot cik te daudz talantu man paliek kauns par sevi...... dry.gif bet turpini tik raxtiit tev labi sanaak. biggrin.gif
Lucifer
Es arī ar nepacitību gaidu!!! * sit ar savām lielajām dūrēm pa raksāmgaldu un sauc "Vajag stāstu"!*
Es nevaru vairs ilāk gaidīt...Nimfucīt paseidzies! tongue.gif
This is a "lo-fi" version of our main content. To view the full version with more information, formatting and images, please click here.
Invision Power Board © 2001-2024 Invision Power Services, Inc.